ziema

 [english below]

Tā tā, atkal jau ilgs laiciņš pagājis un atkal miljoniem lietiņu notikušas. Pirmām kārtām, visi esam devušies praksē. Pavadījām pēdējās 2 lekciju nedēļas St.Pēterburgā. Vienā no no tām Kellijs mācīja par kristieša atbildību sabiedrībā, duālismu un to cik svarīgi nest pasaulei valstības evaņģēliju, ne tikai glābšanas un vel visu ko citu. Arī šī nedēļa lika domāt vairāk un plašāk. Pēdējā nedēļa mums bija sagatavošanās nedēļa praksei, jo pasniedzējs nedabūja vīzu, bet neskatoties uz to, ka nenotika lietas tā kā bija plānots, Dievs tāpat dara savu darbu un ar Viņu neko nevaram pazaudēt :)
Un tad, sakravājām somas, un 30h vilcienā. Godīgi, gaidīju, ka būs grūtāks tas laiks. Bet man jau vispār patīk vilcieni. Mūsu pirmā vietiņa praksei ir Perma. Neko daudz jau par šo vietu nevaru jums pastāstīt, jo esmu bijusi tikai vienu reizi draudzē (kam dievkalpojumi notiek TIK skaistā ēkā, gandrīz kā teātrī ar balkoniņiem un skatuvi), JAM bāzē, tuvējā pārtikas veikalā un kalniņā :) Bet man arī šeit patīk. Bija dīvaini ierasties šeit tieši dienu pirms Ziemassvētkiem. Un pats dīvainākais, ka neviens nesvin Ziemassvētku vakaru, ko dara latvieši. Krieviem Ziemassvētki vel tikai būs janvāra sākumā, tāpēc turpinām gatavoties visādām svētku lietiņām un pasākumiem un pārējie svinēja 1.Ziemassvētkus, bet vienalga jocīgi. Bez piparkūkām, krieviem pat nav vārda piparkūkas! Un arī mandarīni nav tādi kā pie mums. Un bija jocīgi, bija grūti un nedaudz vientuļi, jo šie bija pirmie man tādi kaut kur prom un vienai. Bet tad pēc nelielas atpūtas un svētkiem sākās mūsu prakses lietiņām. Principā ir trīs galvenās kalpošanas - izsalkušo pabarošana, bērnu kalošana, un kalpošana hospisā - slimnīca vēža slimniekiem. Ar izsalkušo pabarošanu man iet tik ļoti smieklīgi, man ir krievu draugi baigie :) sieva un vīrs, kuri katru dienu jautā un meklē mani un šodien teica, ka ja es nebūšot, viņi nenāks, mīlīgi un reizē jocīgi :) Vakar devāmies uz netālo lauku ciematu - Divije, pie 10 bērnu ģimenes. Salūza mašīna un iestigām kupenā. Bet tur redzēju tādu Krieviju, kādu patiesībā es arī gaidīju.
Nu tā, īstenībā darba ir ļoti daudz, un Permas jam bāze, manās acīs ir tāda ritīgi vieta un cilvēki ar kalpojošām sirdīm, un tā pa visiem 100%. 9.janvārī, ja nemaldos, dosimies tālāk uz Borodino. Un tur jau atkal būs jauni piedzīvojumi ar Dievu. Bet pagaidām, izbaudu tās lietiņas, ko varu darīt šeit.
Un vel, es vēlreiz gribu tev teikt, rūpējies par tiem kas ārā un par tiem kas tev blakus. Novērtē un izbaudi to ko Dievs tev devis! Viņš tev devis TIK daudz!

First of all, We all went to the outreach. We spent the last 2 weeks of lectures in St. Petersburg. In one of them Kelly taught about Christian responsibility in society, dualism and the importance of the bringing kindom gospel not only the gospel of salvation and many other things. In the last week of lectures we had a week of preparation for outreach, because teacher did not get a visa, but in spite of the fact that things did not happen as planned, God is still doing His job and  we can not miss anything together with Him :)
And then we packed our bags, and spent 30h in the train. Honestly, I expected that it will be harder than it was. But maybe I just like trains too much in general. :) Our first place of outreach is in a place called Perm. There is nothing much what I can tell you about this place, because I've been only once in the church (which services are held in such a beautiful building, almost like a theater with balconies and stage), YWAM base, i the nearest store and on the hill :) But I like here too. It was strange to come here day before Christmas. And most strangest that noone celebrates Christmas Eve, except Latvians. Russians Christmas still to come in early January, so we continue to preparing for that. But other scelebrated what we call - 1st.  Christmas, thats why we celebrated them too. So wierd becaus we hadn't gingerbread, the Russians do not even have the word gingerbread! And the mandarins are not like ours. And it was difficult, it was hard and a little lonely, because these were the first Christmaas which i celebrated somewhere away and alone. But then, after a little rest and celebration we began our outreach things. There are three main service - Feeding the hungry, children ministry and hospice - a hospital for cancer patients. The feeding of the hungry is so funny, I have Russian friends :) The wife and husband, who wonders every day and are looking for me, and they said today that if I am not, they will not come, lovely and funny at the same time :) Yesterday we went to the nearby village - Divije, to the 10 children family. Machine broke and stuck int snow. And there I saw a Russia that I thouth it will look like. There is a lot of work, and Perm base, in my eyes is really a place and people who are serving with all of the heart, with all 100%. January 9, I think, we will go on to Borodino. And there will be a new adventures with God. But now i'm enjoying all theese things what we can do here!And once again I want to tell you, take care of them who ar away and also for those who are near to you. Valuate and enjoy all that what God has given to you! He has given you so much!

Blow my mind

[english below]

TIK neticami, ka tūliņ jau dodamies praksē. Bet par visu pēc kārtas. Esmu jau pieradusi pie St.Pēterburgas sniegiem daudzajiem un tā, ka visu laiku ir tumšs. Pēdējās 2 nedēļas ir bijušas tādas ritīgi manu pamatu satricinošas un domāt liekošas un atkal ļoti emocionālas.
Pagājušonedēļ Mari no Rumānijas mācīja par pasaules uzskatiem. Vienkārši traka nedēļa. Pirmo reizi sēdēju lekcijās un domāju, ka tik daudz ko nesaprotu, gan dēļ valodas, gan tāpēc, ka tēma sarežģīta. Bet tik daudz tiku izaicināta domāt vairāk un dziļāk un plašāk un saprast kas īsti ir kristīgs pasaules uzskats un kāda atšķirība no citiem. Man vēl daudz laika vajadzēs, lai saprastu un sagremotu kaut nedaudz visu to, kas bija šajās nedēļās. Vēl pavadījām vienas dienas lekciju Ermitāžā - milzu muzejā. TIK daudz mākslas. Bet daudz vairāk biju iespaidota ar pašu ēku, nekā ar mākslas darbiem, bet, protams, arī tie bija skaisti, vienkārši daudz, ļoti :) Šonedēļ kaut kādā ziņā turpinājās pagājušās nedēļas tēma, Kelly no Kanādas runāja par kristieša atbildību sabiedrībā. Un par to cik ļoti kristieši ir atdalījuši fizisko pasauli no garīgās, bet patiesībā tās abas ir vienlīdzīgas. Un arī fiziskās lietas ir garīgas. Un cik svarīgi ir nest valstības evaņģēliju un kristiešiem būt visās sabiedrības sfērās. Šajās divās nedēļās bieži sēdēju un bij tāds - nē tā nav, nē es tam nepiekrītu utt. Bet domāju tas tāpēc, ka kaut kādi pamati tika satricināti un tas viss bija kas tāds, ko nekad nebiju dzirdējusi.Vēl šonedēļ daudz emociju un lietiņu un grūti. Bet lietas kādas sāku saprast vairāk, kādas mazāk :D Daudz domāju par to, kas es īsti esmu un kas ir mana vieta un kas ir lietiņas, ko manī Dievs ielicis. Un vēl mūsu pēdējās nedēļas pasniedzējs netika pie vīzas, kā rezultātā šī bija pēdējā lekciju nedēļa, un tas liekas TIK dīvaini, ka lekciju daļa ir beigusies. Nākam 5dien kāpjam vilcienā un dodamies uz Permu. Vēl visiem nav nosegta pilnīgi visa teorijas maksa, bet vilciena biļetes tika visiem ticībā nopirktas, tāpēc, lūdzu paturi mūs lūgšanās.

So unbelievable that so soon we are going to outreach. I've already used to a lot of snow in St.Petersburg and that it's most of the time is dark. The last 2 weeks have shaked all my basis and so many things made me think and it again was very emotional.

Last week, Mari from Rumania teached about world view. It was so crazy week. For the first time I sat in the lectures and think that I don't understand so much, and it was because of the language, and because of complicated topic. But I was so challanged to think more and deeper and wider and i started to understand what exactly is a Christian world view, and whats the difference from others. I still need a lot of time to understand and think over all of this week. We also spent one day lectures in Hermitage - a giant museum. So much art. But I was much more impressed with the building itself than with the art works, but of course, they were beautiful eather, just too much :) This week, it was like a continuation of last week's teaching. It was Kelly from Canada who teached about the responsibility of the Christian in society. And about how Christians have separated the spiritual from the physical world, but in reality they are both equal. And the physical things are also spiritual. And how important it is to bring the gospel in all areas of society. In these two weeks, I often sat and had a toughts - no it is not right, no I do not agree with and so on. But I think it is because of some of foundations were shaked, and it was something that I had never heard. And in this week, was a lot of emotions and things were hard. But some things I began to understand more but some even less :D A lot of thought about who I really am and what is my place, and the things, which God has planted to me. And our last week teacher didn't get visa, thats why this lecture was the last week, and it seems so strange that the lecture part is over. Next friday we get on the train and go to the Perm. We don't have all the money for outreach and some students still don't have all money for lectures, so please keep us in your prayers.

welcome

[english below]

Nu tā, nedaudz par to, kas bijis un kā iet tagad. Ir pagājusi pirmā nedēļa Krievijā, bet vel nedaudz par pēdējo nedēļu Latvijā.
Tā bija Mary Jean Powers nedēļa, par Dieva balss dzirdēšanu caur Vārdu. Tāda īpaša nedēļa, kas tik daudz vairāk ļāva ieraudzīt un saprast ka tu nevari atdalīt lūgšanu no Bībeles. Tik jocīgi, bet es to tik ļoti biju sadalījusi kā divas pilnīgi dažādas lietas. Un bija TIK grūti sakravāties un saprast, ko īsti vajag ņemt līdzi 3 mēnešiem Krievijā vienā mugursomā. Bet es to izdarīju, pat varēju nedaudz viņu panest :D Vienīgi, ļoti nožēloju, ka pēdējā brīdī pārdomāju, un nepaņēmu ģitāru, tā ir lieta, ko tik ļoti gribu, esot šeit Krievijā, jo arvien vairāk un vairāk ieraugu cik ļoti pietrūkst slavēšanas un cik ļoti to vajag.
Un tā 6dienas vakarā devāmies ar vilcienu + - 12 stundu garā braucienā uz St.Peterburgu. Tik jocīgi, tas likās tik tālu, bet nu jau, esam šeit un atlikušas vairs tikai 3 lekciju nedēļas, nespēju to aptvert. Uz robežas nebija pilnīgi nekādu problēmu, neskatoties, ka ar mums bija 2 amerikāņi. Paldies Dievam. Šeit St. Pēterburgā dzīvojam tādā kā kristīgajā viesnīcā [tā kā kojas apmēram] 3 metro staciju attālumā no pilsētas centra. Par Krieviju, tas lielākais, ko redzu un par ko esmu pārsteigta, ka viss ir tik ļoti uz ārešķībām. Tik lielas mājas, viss tik grezns, bet liekas, ka pazūd tās iekšējās lietas. Bet pilsēta jau protams skaista. Bet kaut kas aiz tā ir dziļāks man liekas.
Šonedēļ Maria Nordum mums pasniedza lekcijas par Induktīvo Bībeles studēšanu. Kādreiz ar kādu kopā gribētu to darīt un šādi studēt, man laikam pārāk maz disciplīnas šajā lietā :) Bet man patika. Un vel bijām tā kā bērnu namā, līdz galam nesapratu kas tas ir, bet vieta, kur bērni ir uz tādu pagaidu laiku, līdz nonāk tiešām bērnu namā vai ģimenē. Kas mani ļoti pārsteidza, ka dzīvošanas apstākļi tik neiedomājami labi un skaisti un fiziski viss tik ļoti nodrošināts. Īstenībā, esot šeit kaut kā mainās viedoklis par Krieviju. Bet velaizvien pietrūkst, tāda tiešām Dieva sirds manī par šo vietu.
Un vel pēdējā laikā ir grūti. Jūtos tik ļoti viena un neatbalstīta un ka nevienam neinteresē. Un tik jocīgi, ka tad kad tu esi savā komfortā, vietā kur viss labi un pierasti, tu vispār neiedomājies par to kā tas ir, kad esi prom no visa pierastā. Un ziniet, varbūt muļķīga lieta, bet apsveikums dzimšanas dienā pat var nozīmēt tik daudz, vai vienkārši jautājums kā klājas un zināt, ka kāds ir par tevi.. tik ļoti pietrūkst man tas. Un nav viegli. Un bieži aizdomājos, kāpēc vispār esmu šeit un vai tas ir tā vērts būt kaut kur prom. Tomēr vairāk un vairāk redzu, cik ļoti Dieva sirds ir PAR tautām un PAR to ka draudze iet ārā no savām 4 sienām. Un, ka man nav jādara tas, kas cilvēkiem patīk, bet paklausība Dievam ir svarīgākā. Iziet ārā un uzdrīkstēties, bet palīdz tas, ka tevi atbalsta tavi draugi un vienkārši cilvēki apkārt. Jocīgi. Tāpēc, lūdzu, atbalsti tos cilvēkus, kas ir kaut kur prom. tu nemaz nevari iedomāties cik daudz nozīmē tev šķietami nekas īpašs. Un tas nav tikai par to, ka ak, kā es jūtu tagad atbalstīt kādu, tai tik bieži ir jābūt vienkārši izvēle. Viena miesa atbalsta viens otru, vienmēr!
Un laikam lielākais izaicinājums, ko esmu saņēmusi šai laikā - tev ir jāmaksā cena, lai dzīvotu radikāli nodevušos dzīvi Kristum, un lai tautas tiktu izmainītas. Tev būs jāmaksā cena!
+ skatijāmies filmu Hining place. Iesaku! + Novērtē Bībeli!!!

And now little bit about what is happening here. The first week in Russia is gonne, but need to share also a little of the last week Latvia.It was Mary Jean Powers week - hearing the voice of God through the Word. The special week, which showed me so much more and let me understand that you can not separate prayer from the Bible. So funny, but somehow I was divided them as two completely different things. And it was so hard to pack up and to understand what is really needed for 3 months in Russia only in one backpack. But I did it, but i'm so sad for that last-minute choice not to take the guitar, I cant descrbe how i miss it. And more and more I see how needed is worship here and how it changes everything!
On the saturday evening we went by train + - 12-hours to the St. Petersburg. It seemed so far away, but now, we are here and only 3 weeks till outreac, so strange. The border had absolutely no problems, despite that we had two Americans on the board :). Thank God. Here in St. Petersburg we are living in something like Christian hostel, 3 metro stops from the city center. About Russia, the main what I see and what I am surprised that everything is so big, impressive and beautiful. So big houses, all so gorgeous, but it seems that disappears all internal things. But the city is beautiful ofcourse. But something deeper behind it is I guess.This week we Maria Nordrum has been teaching the Inductive Bible study. I wish to do it together with someone :) I dont have enought discipline and patience to do it on my own :) But I really enjoyed it. And we were in the children's home, the place where they stay till they will decide where they will live. About what I was very impressed that the living conditions was so incredibly good and beautiful and everything so physically secured. In fact, here is something what is changing my view of Russia. But I still miss the really heart of God in me about this place.And it's not easy for me here. I feel so very alone and unsupported, and that nobody is interested etc. And so strange that then when you're in your comfort, a place where everything is good and familiar, you don't think of how it is when you're away from everything what is familiar. And you know, maybe a silly thing, but even a birthday greeting can mean so much, or just wondering how am i doing and know that someone is for you .. so I miss it.  And so often i'm thinking about that why I'm here, and whether it's worth it to be somewhere away. But more and more I see how much the heart of God is for the nations and It's Gods heart that the church goes out of its four walls. And I'm not doing things to please people, but the obedience to God is the most important. And you need to dare to go out, but it helps when friends and just people around supports you. So please, supports people who are somewhere away. You can not even imagine how much sense is in the things what you seem  is nothing special. And it's not just the fact that oh, how I feel now that i need to support someone, so often it is just simple choice. One body support each other always!
And I think the biggest challange, what i have recieved in this time - you need to pay the price, if you wannt to live radically surrendered life to the Christ and to see nations changed. You need to pay the prace!

+ We watched the movie Hiding place.Suggest! + Appreciate your Bible!