Honeymoon is over, but..

[english below]
Ir pagājusi pirmā mācību nedēļa, un īstenībā ir tik daudz kas piedzīvots, redzēts, dzirdēts utt. Kaut arī vairs nav tā lielā sajūsma, un kā Corina to nosauca - medusmēneša sajūta, tomēr ir ritīgi īpaši. Īsumā par aizvadīto nedēļu. Ir ļoti daudz mājasdarbu, tāpēc jāraksta īsi :)
Šonedēļ ar mums kopā bija Peter Iliyn un nedēļas tēma bija grēku nožēlas dzīvesveids. Likās tik īpaši, jo šķietami zināmas lietiņas un tēmas, Dievs atklāja un uzrunāta jaunā un savādākā veidā, īpaši par krustu. Un condemnation & conviction un bitter & better un vel visādas definīcijiņas, man tik ļoti palīdzēja visu ko saprast, jo kā šonedēļ uzzināju, es mācos domājot un darot loģiski lietiņas. Un bija mums vienu dienu iespējiņa aizņemties no Daijas riteņus un pabraukāties, un tas  TĀDS prieciņš bija. Un piektdien devāmies uz veco ļaužu pansionātu kalpot. Patiesībā ir tika daudz kas, ka tagad ļoti grūti saprast, ko lai pastāsta. Bet man ļoti daudz pārdomas par vis kaut ko ir šajā laikā. Un mācos vienkārši priecāties un baudīt lietiņas. Un vel pirmo reizi piedalījos airobikā, smieklīgi bija :) Un no Petera TIK daudz misijas stāstus dzirdēju un TIK ļoti tas iedrošināja uzdrīkstēties un dzīvot un nodot dzīvi pilnīgi Dievam. Un tālāk nedaudz foto :) Piedodiet, par daudz informācijas, lai visu apkopotu un uzrakstītu šeit, un pārāk daudz uztraucos, par to ka žurnālam tik daudz jāizdara, un grāmata jāizlasa, un liecības jāuzraksta. Bet vel 2 lietiņas, ko varu tev ieteikt - tas mani ritīgi iespaidoja - atrod un noskaties filmiņu - Hakani un paskaties informāciju par Joni Eareckson.

  The work dutties & base

  Lectures & almost all together

Book to read & here it begans!













The first week of the school is over, and there are so many expirenced, seen, heard etc. Although no longer the great delight, and as Corina called it - the honeymoon feeling, however, it is really special. Brief for the past week. There is a lot of homework, so I need to write briefly :)
This week with us was Peter Iliyn and weekly theme was the lifestyle of repentance. It was so special because many things and topics was known, but God revield and shown in new and deeper way, ecpecially about the cross. And Conviction & condemnation and bitter & better, and then some definitions, helped me so much to understand everything, because as I learned this week, I am learning  by logic. And one day we had a chance to borrow from Daija wheels and we take a ride, and it was like a present for us. And on Friday we went to an old people's home to serve. In fact there was so many things that it is hard to decide what to write. And I am learning just to have fun and to enjoy things. And for the first time I took part in aerobics, was funny :) And from Peter so many stories I heard about the mission, and it encouraged me so much to live life to the fully life for God. And there are some photos :) I'm sorry for so short report, I'm just worried about homeworks ;) But two more things, I can recommend to you - it impressed me - find and watch movie - Hakan and  about Joni Eareckson.

First impression

[english below]

Esmu klāt un man TĀ patīk. Šeit ir TIK skaisti. Un ak, man NAV nemazākā sajūta, ka gribu mājās un tas ir TIK īpaši.Lieliski būt tur, kur man jābūt. Jā, es jau teicu, ka te ir TIK skaisti un man ir saulriets aiz loga un ritīgi skaista istaba, kopā ar meiteni no ASV, Holandes un Latvijas un vel kaut kurienes, kas nav vel ieradusies. Vienīgi lampiņa nav man pie gultas, un kontakts, tās divas lietiņas man pietrūkst gan. Un TIK mīlīgi, kad ierados un man sāka jautāt, un tad izrādās, jā Frankwins man stāstija par tevi, jā Miks par tevi stāstīja un Bārbala par tevi stāstīja, TIK nenormāli mīlīgi! Un ak, esmu TIK ļoti sajūsmā. Ja pirms tam man bija tik daudz jautājumu vai tiešām man jābūt te un vai ir īstais laiks utt. utjp. Tad tagad es zinu, ka es zinu ka es zinu, ka man te ir jābūt. TIK ļoti īpaši. Un man TIK ļoti patīk, es to jau teicu vai ne. Un tik dīvaini, ka es jau jūtos tik ļoti kā mājās. Un cilvēki ir TIK jauki, man tik ļoti patīk cilvēki šeit, ziniet manas mūžīgi esošās problēmas ar cilvēkiem, šoreiz nav tā, galīgi nav tā. Un kaut arī šodien laukā lija lietus, es jau redzu cik te ir ļoti skaista daba,man tas tik svarīgi. Un vel tik īpaši, ka es ļoti ļoti gribēju, lai ir dažādi cilvēki no dažādām tautām, un tik īpaši ka tiešām ir tā. Tik mīlīgi, ka visādās šitādās mazajās lietiņās varu būt iepriecināta. Un ak, man pietrūkst vārdu lai pateiktu cik ļoti ļoti te ir labi. Dievs ritīgi darīs daudz. Un TIK īpaši izlasīt to, kas bija rakstīts welcome card, tik ļoti redzu ka Dievs ritīgi vada un dara lietiņas. Ritīgi gaidu kas būs tālāk.

I'm here and I love it SO much. It's SO beautiful here. And I don't have a feeling, that I want to go home, and thats SO special. Its so good to be in the place where I need to be. And I said that here is So beautiful, and outside my window is sunset and the room is so beautiful, and I live with girls from USA, Holland, Latvia and from some other place [she is not here]. I just don't have a light beside my bed and socket, but otherwise it's ideal. And its SO sweet, when I came here and people asked me, are you that Elina, oh Frankwin told about you, Mikus told about you, Barbala told about you, SO sweet! :) I'm SO excited. If before all I had so many questions is it really place for me and is it the right time and so on, then now I know that I know that I know that I need to be here. It's SO special. And it's so interesting that already now i feel like at home. And the people are SO nice, and I like them so much. You know, I always have problems with the people, then now it's different, I really like all of them! And in spite of the rain today, already I see that here is so beautiful nature, and it's so important for me. And its so cool that here we are from so many nations, because thats the thing what I really wanted. Its so nice when God just makes me happy with all these smole things. Ah, I don't have enough words to say how good is to be here. God will do so much. And its SO special to read the welcome card, and realize that God leads and does things already. I really wait what will be forward.

Almost there!

[English below]

Tik jocigi apzināties, ka šis ir mans pēdējais vakars mājās. Un koferis nav vel līdz galam sakravāts, un nevar saprast ko īsti vajag un ko nevajag ņemt līdzi, bet ir TĀDS prieks! Un TIK ļoti gaidu šo laiciņu. Tad nu tā, nav ko daudz šovakar vairs rakstīt, būšu tur tad jau būs iespaidiņi un lietiņas. Vel tikai dziesma, jā atkal :) Viņa vienkārši TIK ļoti runā par to, ko mana sirds jūt.

Pazīt Dievu un darīt Viņu pazīstamu!

It's so weird to realize that this is my last evening at home. And suitcase hasn't fully packed, and i cant understand how much and what I need to take, but I have such a joy! I am waiting for this time SO much! There isn't much to write here today, when i will be there then will be impressions and things. But now, just a  song, again :) It just says SO much about things what my heart feels.

To know God and to make Him known!

The beginning of the beginning

[english below]

Tad nu tā, par ko šis viss. Ļoti ceru, ka tuvāko, kā minimums, 6 mēnešu laikā, šī būs tā vieta, kur tu varēsi kaut nedaudz uzzināt par to kā man iet. Sākot ar 20.septembri uzsākšu mācības Kristus mācekļu skolā Valdemārpilī. Pārāk gari nestāstot, tas man ļoti ilgu laiku ir bijis tāds iekšējais sapnītis, ka gribu tur mācīties, neskatoties uz to, ka gandrīz neko par to skoliņu nezināju. Un tā nu šis pēdējais pusgads ir bijis ritīgi īpašs laiks, kad Dievs ir tiešām parādījis ļoti savu uzticamību un mīlestību. Ir bijusi iespēja vis kaut kur pabūt, redzēt un daudz ko saprast. Un tā visādas lietiņas ir notikušas, kas vel vairāk ir apstiprinājušas, ka šis ir mans nākamais solis. Laiks, kad notika visas pieteikšanās lietiņas bija tāds stresains, jo anketas aizpildīt galīgi nebija viegli, grūti bija satikt cilvēkus visus vajadzīgos, un lai visi visu aizsūta utt. utjp. Un tad ilga ilgs laiks kamēr saņēmu atbildi, un es sapratu ka man ir grūti gaidīt un neuztraukties. Tāpēc visā šajā gaidīšanas laikā jau paguvu par vis kaut ko sašaubīties [zini, tie visi ja nu.. ko nācās dzirdēt], tomēr, tas kā es jutos, kad saņēmu atbildi, bija TIK neaprakstāmi. Zini kā tad, kad sapnis par īstenību kļūst. Un esmu riktīgi sajūsmā un gaidu, neskatoties uz to, ka saprotu, ka būs grūti un ārpus komfortzonas ļoti, tomēr ticu, ka šis būs vērtīgs laiks, kurā Dievs darīs lielu darbu manī un caur mani.

Tad nu par to, ko šobrīd zinu. Nekas daudz tas pagaidām nav, bet man laikam patīk un esmu pieradusi zināt galīgi maz informācijas un vienkārši ļauties lietiņām kas notiek, kaut bieži vien tā ir grūtāk. Mācības sākas 20.septembrī. Pirmos divus mēnešus teorija notiks Valdemārpilī, pēc tam 1 mēnesi teorija St.Pēterburgā. Pēc tam sekos 2 mēnešu prakse kaut kur, visdrīzāk arī Krievijā. Būsim studenti no Latvijas, Krievijas, Holandes un ASV (un nu jau varbūt vel kāds paguvis pieteikties). Īsumā tas arī viss pagaidām. Vel atlikušajā laiciņā līdz skolai jāpagūst vel visu ko izdarīt un vel vis kaut kas vajadzīgs, bet riktīgi jūtu ka būs labi :)

PS. Būšu ritīgi priecīga par tavu lūgšanu un visādi citādu atbalstu [man noteikti vajadzēs daudz iedrošinājumu, zinot mani, īpaši sākumā] un droši vari sūtīt vēstules un vest man kūkas :)

PPS. Turpmāk neliels muzikāls gabals, man šobrīd liekas tik atbilstošs tam kā jūtos un tam, ko Dievs darīs.

 

[I know that my english is so far from something very good, but i feel honored to know all of you, non-latvian speaking people, that's why I will try to write everything also in english. I'm not sure how it will work out, but if you will be interested, and there won't be an english version, google translator sometimes can help :D]

So, about what all this. I really hope that as a minimum next 6 month, this will be the place, where you can find out how I'm doing. From 20 of September I will begin studies in Discipleship training school in Valdemarpils [Latvia]. Long story short - for a long time it has been such a small dream inside of me, despite the fact that I didn't know much about this school. This year has been very special time for me, when God has shown His faithfulness and love so strongly. I have been a chance to be in so many places, see and understand so much. And so many things have happened which have confirmed that this is my next step. The time, when I did all my application things, was so stressful, because so many things didn't happened in the way that i thought it should be - it was hard to fill the forms, meet the people who i needed etc. And then began long time of waiting for the answer and in this time i really realized that it's hard for me to just be still, wait and trust God. There came so many doubts, am i really doing right and you know what can happen in my head when there comes so many and what if... But that feeling what I felt when I recieved the answer was indescribably. It's like your dream finally came true. And I'm really excited and looking forward, in spite of fact, that i know that it won't be easy and out of comfort zone, but i really believe that it will be time where God will do mighty works in and through me.
And now, about that, what I know. It's not a lot, but I think I just like to don't know too much about forward things and just give in to what's happening. The school begans in September 20. First 2 month will be the lectures in Valdemarpils and then 1 month of lectures in St. Petersburg. And then 2 month of outreach somewhere, likely also somewhere in Russia. We will be students from Latvia, Russia, Holland, USA and maybe someone else. It's all as far. Till the beginning of the school there is still many things that I need  to do and so many things still is in need, but everything will be ok :)
PS.  I will be thankful for your prayers and all other suppert [i really will need the encouragement] and you can send me a letters and bake the cakes :)
PPS. There in the middle is some music, that fits in the way how i feel and i think also to all that what is ahead.