Bye bye Perm!

[english below]

Šoreiz sākšu no otra gala, man ir tik priecīgi šodien, jo pirmo reizi dzīvē biju slēpot. Tik smieklīgi tas bija. Gandrīz kā velviens virves kurss :) Bet man patika :) Bet nu, par nopietnākām lietām:
Šodien ir mūsu pēdējā diena Permā. Rīt no rīta sēžamies vilcienā un dodamies 40 stundu braucienā ar vilcienu uz Borodino [ tur 6 stundas uz priekšu laiks kā Latvijā :) ]. Tas ir ciematiņš 3 stundu braucienā no Krasnojarskas. Tur dzīvosim mēnesi. Un tur nav interneta, vismaz ne vietā, kur dzīvojam, tāpēc, šeit kaut kur ziņas parādīsies reti, bet cerams būšu vēl dzīva un nebūšu nosalusi :) Tur jau aukstāks daudz kā šeit :) Pagaidām vēl nezinu īsti, kas tieši būs tās lietiņas, ko šeit darīsim, bet zinu, ka tur daudz bērniņu ir. Bet daudz vēl priekšā, daudz izaicinājumu un lietiņu visādāko. Ar nepacietību gaidu redzēt, ko Dievs sagatavojis gan priekš mums, gan ko Viņš darīs caur mums. Ticu, ka vel lielākām lietām jābūt priekšā un vēl lielākām lietām jānotiek!
Atgriežoties pie Permas. Tas, ko šeit tik ļoti ieraudzīju un varu teikt par šo bāzi - šeit ir cilvēki, kas tiešām ir nodevušies kalpošanai un dara lietas no visas sirds un ieliek visu sevi tajā uz ko Dievs viņus aicinājis. Tādu ritīgu nodošanos šeit piedzīvoju. Un feed the hungry kalpošana beidzās, jo valdība dēļ sanitārajām prasībām, kas nepieciešamas, lai kaut ko tādu darītu, aizliedza turpināt šo darbu. Man tik ļoti sāpīgi tas bija, jo tik ļoti iemīlēju šos cilvēkus un šo kalpošanu. Un īpaši tapēc, ka tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem [šejienes Z.sv.]. Tāpēc, lūdzu, lūdz par tām lietām un kalpošanām kas tiek darītas! Kaut arī tev liekas, ka viss jau ir labi un viss notiek, nepieņem par pašsaprotamu to, jo TAS TĀ NAV! Tā ir cīņa visu laiku. Un kalpošanām vajag TAVU lūgšanu atbalstu. Mums ir jāizcīna cīņas uz ceļiem. Un tas ir viens veids kā tu vari būt iesaistīts tajā darbā, ko Dievs dara. Esi aizlūdzējs, esi lūgšanu kareivis. Tā ir izvēle. Izvēlies cīnīties uz ceļiem ne tikai par sevi bet arī par citiem.
Un vel, laikam nekad neesmu tik daudz Ziemassvētkus svinējusi kā šogad, četri laikam kopā sanāk :D smieklīgi, jo katriem savi datumi :) Vēl jā, mums bija Ziemassvētku bērnu pasākumiņi, gan Permā, gan ciematiņos tuvējos. Sanāca man dalīties ar kaut ko līdzīgu liecībai, kaut ko līdzīgu tapēc, ka tas bij tā, kā nekad neko stāstījusi nebiju, bet velaizvien nezinu, tā bija liecība, vai vairāk kaut kas cits :) Bet bija jauki  tur :) Un vel hospisā biju vairākas reizes, un apstājos pie tā,ka mana krievu valoda nav pārāk laba, bet nu es centos runāt :) Bet grūti tur bija būt, kaut gan gaidīju ka būs grūtāk. Bet bieži bija tā, ka es nezinu ko un kā teikt tiem cilvēkiem. Bet ieraudzīju, ka tur tik ļoti liela cīņa notiek par cilvēku dvēselēm. Tik šokējoši man bija kad cilvēki teica, ka jehovieši arī bija pie viņiem, un vienkārši tik liela putra tiem cilvēkiem galvās. Bet ko ieraudzīju, ka mēs varam ne tikai vārdiem teikt lietas, bet ka mēs arī gājām un praktiski darījām lietas - mazgājām grīdas, toaletes, gaiteņus. Ticu, ka tas bieži vien runāja vairāk kā vārdi.
Esmu priecīga būt šeit, un doties piedzīvojumos kopā ar Dievu, pieņemt izaicinājumus un solīti pa solītim iet uz priekšu un mazumiņu pa mazumiņam pieaugt. Turpini arī tu iet solīti pa solītim uz priekšu, mīlēt Jēzu un cilvēkus tev apkārt. Izbaudi laiku un vietu un apstākļus, ko Dievs tev devis. Un paturi savu dzīvi pieejamu Dievam :)

I'm so happy today, for the first time in life I went skiing. There was so much fun. It was almost like rope course :) But I liked, a lot :) But now, for more serious things:

Today is our last day in Perm. Tomorrow morning we geet on the train and we'll have 40-hour train ride to the Borodino. This village is a 3-hour drive from Krasnoyarsk. There we will live a month. And there is no internet, at least not where we will live,  but hopefully I will be still alive, and I will not be cold :) There are  colder than its here :) I do not know yet what exactly will be the things what we will do there, but I know that there are a lot of kids. But much is still to come, a lot of challenges and things ahead. I'm looking forward to see what God has prepared for us, and what He will do through us. I believe that even greater things are in front and bigger things will happen!
Returning to Perm. That's what I saw here so much and what I can say about this base - there are people who are really dedicated to serve and they put it all of theirselves in that what God has called they to. The dedication I really experienced here. Feed the hungry ministy ended, because the government said that because of sanitary standards, they are not allowed to continue this work. It was so painnful.  Because fell in love with these people and this ministry. And especially because it was just before Christmas [Chr. here is on 6.jan]. So, please pray for those things, and ministries who are happening! Even though you think that everything is fine and everything is going ahead, do not accept it as something obvious, because it is not! It is the fight all time. And ministry needs your prayer support. And this is one way how you can be involved in the work that God is doing. Be the intercessor, be prayer warrior. It is a choice. Choose to fight not only for yourselves but also for others.
And I think i never celebrated so many Christmas as this year, a four i think :D Also we had a Christmas kids event in Perm and nearby villages. I had a chance to share something similar testimony, something similar because it was in the way, how I had not ever told anything, but I still do not know fully if it was a testimony, or something else :) But it was nice :) And there was a hospice ministry several times, and many times I stopped at the fact that my Russian is not very good, but inspite of that I was trying to talk :) But it was  difficult there. Often I didnt know how and what to say to those people. But I saw that there's such a great battle going on for the souls of men. So shocking to me was when people said that jehovah's witnesses was also there. But what I saw, that we are not bringing to them just words, but that we also went and did practical things - cleaning floors, toilets, hallways. I believe that it's often spoke more than words.
I'm so glad to be here, and to take part in adventures with God, accept challenges and to go step by step and to grow little by little. Keep on going step by step forward, love Jesus and people around you. Enjoy the time and the place and the circumstances where you are. And keep your life available to God :)

ziema

 [english below]

Tā tā, atkal jau ilgs laiciņš pagājis un atkal miljoniem lietiņu notikušas. Pirmām kārtām, visi esam devušies praksē. Pavadījām pēdējās 2 lekciju nedēļas St.Pēterburgā. Vienā no no tām Kellijs mācīja par kristieša atbildību sabiedrībā, duālismu un to cik svarīgi nest pasaulei valstības evaņģēliju, ne tikai glābšanas un vel visu ko citu. Arī šī nedēļa lika domāt vairāk un plašāk. Pēdējā nedēļa mums bija sagatavošanās nedēļa praksei, jo pasniedzējs nedabūja vīzu, bet neskatoties uz to, ka nenotika lietas tā kā bija plānots, Dievs tāpat dara savu darbu un ar Viņu neko nevaram pazaudēt :)
Un tad, sakravājām somas, un 30h vilcienā. Godīgi, gaidīju, ka būs grūtāks tas laiks. Bet man jau vispār patīk vilcieni. Mūsu pirmā vietiņa praksei ir Perma. Neko daudz jau par šo vietu nevaru jums pastāstīt, jo esmu bijusi tikai vienu reizi draudzē (kam dievkalpojumi notiek TIK skaistā ēkā, gandrīz kā teātrī ar balkoniņiem un skatuvi), JAM bāzē, tuvējā pārtikas veikalā un kalniņā :) Bet man arī šeit patīk. Bija dīvaini ierasties šeit tieši dienu pirms Ziemassvētkiem. Un pats dīvainākais, ka neviens nesvin Ziemassvētku vakaru, ko dara latvieši. Krieviem Ziemassvētki vel tikai būs janvāra sākumā, tāpēc turpinām gatavoties visādām svētku lietiņām un pasākumiem un pārējie svinēja 1.Ziemassvētkus, bet vienalga jocīgi. Bez piparkūkām, krieviem pat nav vārda piparkūkas! Un arī mandarīni nav tādi kā pie mums. Un bija jocīgi, bija grūti un nedaudz vientuļi, jo šie bija pirmie man tādi kaut kur prom un vienai. Bet tad pēc nelielas atpūtas un svētkiem sākās mūsu prakses lietiņām. Principā ir trīs galvenās kalpošanas - izsalkušo pabarošana, bērnu kalošana, un kalpošana hospisā - slimnīca vēža slimniekiem. Ar izsalkušo pabarošanu man iet tik ļoti smieklīgi, man ir krievu draugi baigie :) sieva un vīrs, kuri katru dienu jautā un meklē mani un šodien teica, ka ja es nebūšot, viņi nenāks, mīlīgi un reizē jocīgi :) Vakar devāmies uz netālo lauku ciematu - Divije, pie 10 bērnu ģimenes. Salūza mašīna un iestigām kupenā. Bet tur redzēju tādu Krieviju, kādu patiesībā es arī gaidīju.
Nu tā, īstenībā darba ir ļoti daudz, un Permas jam bāze, manās acīs ir tāda ritīgi vieta un cilvēki ar kalpojošām sirdīm, un tā pa visiem 100%. 9.janvārī, ja nemaldos, dosimies tālāk uz Borodino. Un tur jau atkal būs jauni piedzīvojumi ar Dievu. Bet pagaidām, izbaudu tās lietiņas, ko varu darīt šeit.
Un vel, es vēlreiz gribu tev teikt, rūpējies par tiem kas ārā un par tiem kas tev blakus. Novērtē un izbaudi to ko Dievs tev devis! Viņš tev devis TIK daudz!

First of all, We all went to the outreach. We spent the last 2 weeks of lectures in St. Petersburg. In one of them Kelly taught about Christian responsibility in society, dualism and the importance of the bringing kindom gospel not only the gospel of salvation and many other things. In the last week of lectures we had a week of preparation for outreach, because teacher did not get a visa, but in spite of the fact that things did not happen as planned, God is still doing His job and  we can not miss anything together with Him :)
And then we packed our bags, and spent 30h in the train. Honestly, I expected that it will be harder than it was. But maybe I just like trains too much in general. :) Our first place of outreach is in a place called Perm. There is nothing much what I can tell you about this place, because I've been only once in the church (which services are held in such a beautiful building, almost like a theater with balconies and stage), YWAM base, i the nearest store and on the hill :) But I like here too. It was strange to come here day before Christmas. And most strangest that noone celebrates Christmas Eve, except Latvians. Russians Christmas still to come in early January, so we continue to preparing for that. But other scelebrated what we call - 1st.  Christmas, thats why we celebrated them too. So wierd becaus we hadn't gingerbread, the Russians do not even have the word gingerbread! And the mandarins are not like ours. And it was difficult, it was hard and a little lonely, because these were the first Christmaas which i celebrated somewhere away and alone. But then, after a little rest and celebration we began our outreach things. There are three main service - Feeding the hungry, children ministry and hospice - a hospital for cancer patients. The feeding of the hungry is so funny, I have Russian friends :) The wife and husband, who wonders every day and are looking for me, and they said today that if I am not, they will not come, lovely and funny at the same time :) Yesterday we went to the nearby village - Divije, to the 10 children family. Machine broke and stuck int snow. And there I saw a Russia that I thouth it will look like. There is a lot of work, and Perm base, in my eyes is really a place and people who are serving with all of the heart, with all 100%. January 9, I think, we will go on to Borodino. And there will be a new adventures with God. But now i'm enjoying all theese things what we can do here!And once again I want to tell you, take care of them who ar away and also for those who are near to you. Valuate and enjoy all that what God has given to you! He has given you so much!

Blow my mind

[english below]

TIK neticami, ka tūliņ jau dodamies praksē. Bet par visu pēc kārtas. Esmu jau pieradusi pie St.Pēterburgas sniegiem daudzajiem un tā, ka visu laiku ir tumšs. Pēdējās 2 nedēļas ir bijušas tādas ritīgi manu pamatu satricinošas un domāt liekošas un atkal ļoti emocionālas.
Pagājušonedēļ Mari no Rumānijas mācīja par pasaules uzskatiem. Vienkārši traka nedēļa. Pirmo reizi sēdēju lekcijās un domāju, ka tik daudz ko nesaprotu, gan dēļ valodas, gan tāpēc, ka tēma sarežģīta. Bet tik daudz tiku izaicināta domāt vairāk un dziļāk un plašāk un saprast kas īsti ir kristīgs pasaules uzskats un kāda atšķirība no citiem. Man vēl daudz laika vajadzēs, lai saprastu un sagremotu kaut nedaudz visu to, kas bija šajās nedēļās. Vēl pavadījām vienas dienas lekciju Ermitāžā - milzu muzejā. TIK daudz mākslas. Bet daudz vairāk biju iespaidota ar pašu ēku, nekā ar mākslas darbiem, bet, protams, arī tie bija skaisti, vienkārši daudz, ļoti :) Šonedēļ kaut kādā ziņā turpinājās pagājušās nedēļas tēma, Kelly no Kanādas runāja par kristieša atbildību sabiedrībā. Un par to cik ļoti kristieši ir atdalījuši fizisko pasauli no garīgās, bet patiesībā tās abas ir vienlīdzīgas. Un arī fiziskās lietas ir garīgas. Un cik svarīgi ir nest valstības evaņģēliju un kristiešiem būt visās sabiedrības sfērās. Šajās divās nedēļās bieži sēdēju un bij tāds - nē tā nav, nē es tam nepiekrītu utt. Bet domāju tas tāpēc, ka kaut kādi pamati tika satricināti un tas viss bija kas tāds, ko nekad nebiju dzirdējusi.Vēl šonedēļ daudz emociju un lietiņu un grūti. Bet lietas kādas sāku saprast vairāk, kādas mazāk :D Daudz domāju par to, kas es īsti esmu un kas ir mana vieta un kas ir lietiņas, ko manī Dievs ielicis. Un vēl mūsu pēdējās nedēļas pasniedzējs netika pie vīzas, kā rezultātā šī bija pēdējā lekciju nedēļa, un tas liekas TIK dīvaini, ka lekciju daļa ir beigusies. Nākam 5dien kāpjam vilcienā un dodamies uz Permu. Vēl visiem nav nosegta pilnīgi visa teorijas maksa, bet vilciena biļetes tika visiem ticībā nopirktas, tāpēc, lūdzu paturi mūs lūgšanās.

So unbelievable that so soon we are going to outreach. I've already used to a lot of snow in St.Petersburg and that it's most of the time is dark. The last 2 weeks have shaked all my basis and so many things made me think and it again was very emotional.

Last week, Mari from Rumania teached about world view. It was so crazy week. For the first time I sat in the lectures and think that I don't understand so much, and it was because of the language, and because of complicated topic. But I was so challanged to think more and deeper and wider and i started to understand what exactly is a Christian world view, and whats the difference from others. I still need a lot of time to understand and think over all of this week. We also spent one day lectures in Hermitage - a giant museum. So much art. But I was much more impressed with the building itself than with the art works, but of course, they were beautiful eather, just too much :) This week, it was like a continuation of last week's teaching. It was Kelly from Canada who teached about the responsibility of the Christian in society. And about how Christians have separated the spiritual from the physical world, but in reality they are both equal. And the physical things are also spiritual. And how important it is to bring the gospel in all areas of society. In these two weeks, I often sat and had a toughts - no it is not right, no I do not agree with and so on. But I think it is because of some of foundations were shaked, and it was something that I had never heard. And in this week, was a lot of emotions and things were hard. But some things I began to understand more but some even less :D A lot of thought about who I really am and what is my place, and the things, which God has planted to me. And our last week teacher didn't get visa, thats why this lecture was the last week, and it seems so strange that the lecture part is over. Next friday we get on the train and go to the Perm. We don't have all the money for outreach and some students still don't have all money for lectures, so please keep us in your prayers.

welcome

[english below]

Nu tā, nedaudz par to, kas bijis un kā iet tagad. Ir pagājusi pirmā nedēļa Krievijā, bet vel nedaudz par pēdējo nedēļu Latvijā.
Tā bija Mary Jean Powers nedēļa, par Dieva balss dzirdēšanu caur Vārdu. Tāda īpaša nedēļa, kas tik daudz vairāk ļāva ieraudzīt un saprast ka tu nevari atdalīt lūgšanu no Bībeles. Tik jocīgi, bet es to tik ļoti biju sadalījusi kā divas pilnīgi dažādas lietas. Un bija TIK grūti sakravāties un saprast, ko īsti vajag ņemt līdzi 3 mēnešiem Krievijā vienā mugursomā. Bet es to izdarīju, pat varēju nedaudz viņu panest :D Vienīgi, ļoti nožēloju, ka pēdējā brīdī pārdomāju, un nepaņēmu ģitāru, tā ir lieta, ko tik ļoti gribu, esot šeit Krievijā, jo arvien vairāk un vairāk ieraugu cik ļoti pietrūkst slavēšanas un cik ļoti to vajag.
Un tā 6dienas vakarā devāmies ar vilcienu + - 12 stundu garā braucienā uz St.Peterburgu. Tik jocīgi, tas likās tik tālu, bet nu jau, esam šeit un atlikušas vairs tikai 3 lekciju nedēļas, nespēju to aptvert. Uz robežas nebija pilnīgi nekādu problēmu, neskatoties, ka ar mums bija 2 amerikāņi. Paldies Dievam. Šeit St. Pēterburgā dzīvojam tādā kā kristīgajā viesnīcā [tā kā kojas apmēram] 3 metro staciju attālumā no pilsētas centra. Par Krieviju, tas lielākais, ko redzu un par ko esmu pārsteigta, ka viss ir tik ļoti uz ārešķībām. Tik lielas mājas, viss tik grezns, bet liekas, ka pazūd tās iekšējās lietas. Bet pilsēta jau protams skaista. Bet kaut kas aiz tā ir dziļāks man liekas.
Šonedēļ Maria Nordum mums pasniedza lekcijas par Induktīvo Bībeles studēšanu. Kādreiz ar kādu kopā gribētu to darīt un šādi studēt, man laikam pārāk maz disciplīnas šajā lietā :) Bet man patika. Un vel bijām tā kā bērnu namā, līdz galam nesapratu kas tas ir, bet vieta, kur bērni ir uz tādu pagaidu laiku, līdz nonāk tiešām bērnu namā vai ģimenē. Kas mani ļoti pārsteidza, ka dzīvošanas apstākļi tik neiedomājami labi un skaisti un fiziski viss tik ļoti nodrošināts. Īstenībā, esot šeit kaut kā mainās viedoklis par Krieviju. Bet velaizvien pietrūkst, tāda tiešām Dieva sirds manī par šo vietu.
Un vel pēdējā laikā ir grūti. Jūtos tik ļoti viena un neatbalstīta un ka nevienam neinteresē. Un tik jocīgi, ka tad kad tu esi savā komfortā, vietā kur viss labi un pierasti, tu vispār neiedomājies par to kā tas ir, kad esi prom no visa pierastā. Un ziniet, varbūt muļķīga lieta, bet apsveikums dzimšanas dienā pat var nozīmēt tik daudz, vai vienkārši jautājums kā klājas un zināt, ka kāds ir par tevi.. tik ļoti pietrūkst man tas. Un nav viegli. Un bieži aizdomājos, kāpēc vispār esmu šeit un vai tas ir tā vērts būt kaut kur prom. Tomēr vairāk un vairāk redzu, cik ļoti Dieva sirds ir PAR tautām un PAR to ka draudze iet ārā no savām 4 sienām. Un, ka man nav jādara tas, kas cilvēkiem patīk, bet paklausība Dievam ir svarīgākā. Iziet ārā un uzdrīkstēties, bet palīdz tas, ka tevi atbalsta tavi draugi un vienkārši cilvēki apkārt. Jocīgi. Tāpēc, lūdzu, atbalsti tos cilvēkus, kas ir kaut kur prom. tu nemaz nevari iedomāties cik daudz nozīmē tev šķietami nekas īpašs. Un tas nav tikai par to, ka ak, kā es jūtu tagad atbalstīt kādu, tai tik bieži ir jābūt vienkārši izvēle. Viena miesa atbalsta viens otru, vienmēr!
Un laikam lielākais izaicinājums, ko esmu saņēmusi šai laikā - tev ir jāmaksā cena, lai dzīvotu radikāli nodevušos dzīvi Kristum, un lai tautas tiktu izmainītas. Tev būs jāmaksā cena!
+ skatijāmies filmu Hining place. Iesaku! + Novērtē Bībeli!!!

And now little bit about what is happening here. The first week in Russia is gonne, but need to share also a little of the last week Latvia.It was Mary Jean Powers week - hearing the voice of God through the Word. The special week, which showed me so much more and let me understand that you can not separate prayer from the Bible. So funny, but somehow I was divided them as two completely different things. And it was so hard to pack up and to understand what is really needed for 3 months in Russia only in one backpack. But I did it, but i'm so sad for that last-minute choice not to take the guitar, I cant descrbe how i miss it. And more and more I see how needed is worship here and how it changes everything!
On the saturday evening we went by train + - 12-hours to the St. Petersburg. It seemed so far away, but now, we are here and only 3 weeks till outreac, so strange. The border had absolutely no problems, despite that we had two Americans on the board :). Thank God. Here in St. Petersburg we are living in something like Christian hostel, 3 metro stops from the city center. About Russia, the main what I see and what I am surprised that everything is so big, impressive and beautiful. So big houses, all so gorgeous, but it seems that disappears all internal things. But the city is beautiful ofcourse. But something deeper behind it is I guess.This week we Maria Nordrum has been teaching the Inductive Bible study. I wish to do it together with someone :) I dont have enought discipline and patience to do it on my own :) But I really enjoyed it. And we were in the children's home, the place where they stay till they will decide where they will live. About what I was very impressed that the living conditions was so incredibly good and beautiful and everything so physically secured. In fact, here is something what is changing my view of Russia. But I still miss the really heart of God in me about this place.And it's not easy for me here. I feel so very alone and unsupported, and that nobody is interested etc. And so strange that then when you're in your comfort, a place where everything is good and familiar, you don't think of how it is when you're away from everything what is familiar. And you know, maybe a silly thing, but even a birthday greeting can mean so much, or just wondering how am i doing and know that someone is for you .. so I miss it.  And so often i'm thinking about that why I'm here, and whether it's worth it to be somewhere away. But more and more I see how much the heart of God is for the nations and It's Gods heart that the church goes out of its four walls. And I'm not doing things to please people, but the obedience to God is the most important. And you need to dare to go out, but it helps when friends and just people around supports you. So please, supports people who are somewhere away. You can not even imagine how much sense is in the things what you seem  is nothing special. And it's not just the fact that oh, how I feel now that i need to support someone, so often it is just simple choice. One body support each other always!
And I think the biggest challange, what i have recieved in this time - you need to pay the price, if you wannt to live radically surrendered life to the Christ and to see nations changed. You need to pay the prace!

+ We watched the movie Hiding place.Suggest! + Appreciate your Bible!

The time

[english below]

Pagājušas jau 3 nedēļas, kopš pēdējā ieraksta un TIK daudz kas [atkal :)] jau paspējis notikt. Tad nu atgriežoties 3 nedēļas atpakaļ mums bija komandas veidošanas nedēļa ar Jeffu, kuras laikā darījām visādas lietiņas virves kursā un arī iekšā visādas komandas lietiņas. Tā bij ļoti izaicinoša nedēļa, bet biju tik ļoti pārsteigta, cik daudz varu mācīties un Dievs var runāt caur visām šīm praktiskajām lietiņām, ko darām. + vakar vēlreiz izdarīju giant jump. Šoreiz bija vieglāk, jo zināju jau ko noteikti nevaru darīt un kuras domas man visu šo padara daudz grūtāku. Bet ar šo arī virves kursa sezona ir beigusies, bet ļoti ļoti iesaku tev kādreiz to visu izdzīvot. Nopietni! Ja godīgi, ir lietas, kuras šobrīd šķiet - kā gan to vispār varēju, un vistu, gribu izdarīt vēlreiz, vismaz mēģināt izdarīt līdz galam, un vēlams tad kad nav auksts un nelīst lietus :) [zemāk nedaudz bilžu :) ]
Pagājušā nedēļa bija evanģelizācijas nedēļa + bijība. Vispār jau tēma bija Jēzus - dzīves Kungs, bet tas jau ir tas :) Pie mums bija Klarīna un Kuzāns, no Āfrikas, bet šobrīd kalpo Tallinā. Šī laikam bija grūtākā nedēļa visā šajā DTS, gan emocionāli, gan garīgi. + pirmo reizi piedzīvoju to autoritāti un spēku, kas nāk no tiem cilvēkiem, kas kalpo pravietiskajās dāvanās, bet tas spēks nevis tāds vienkārši, bet tāds, ka tev visu sirdi satricina. Vel šajā nedēļā bijām kalpot Laidzē dienas centrā un Sabilē.
Un šī nedēļa bij tā kā tāda relaksācijas nedēļa pēc iepriekšējās. Raichel un Johanans runāja par attiecībām. Lai arī esmu tik daudz un tik dažādas lietas dzirdējusi par attiecībām, kaut kas nedaudz bija savādāk. Bet daudz smējāmies un dzirdējām visādus smieklīgos stāstiņus par tualetēm un vel visu ko. Un bija jauki redzēt to kā viņi kopā viens otru papildina un māca. Vakar noslēdzās eņģeļu spēle, un mums bija angel party, kad atklājās tie cilvēki, kas bija mūsu enģelīši. Biju pārsteigta par savu. + Vel beidzot bijām Veģos. Nekad nebiju stikusi tik daudz cilvēku ar mentāliem traucējumiem, bet beigās, tik ļoti iemīlēju šos bērnus un laiciņu kopā.
Kopumā, iet grūti, bet jāmācās cīnīties un iet uz priekšu. Ļoti pietrūkst laiciņa, kad vienkārši varu nedarīt neko un pārdomāt un sakārtot un saprast visu, kas ir mācīts. Un nākamā nedēļa būs misijas nedēļa Rigā [bez interneta :D] Un arvien vairāk ieraugu, ka praksē nebūs viegli. Tāpēc, būšu priecīga, ja paturēsiet mani lūgšanās. Un pēc 2 nedēļām mēs JAU braucam uz Krieviju, TIK traki liekas, neesmu gatava galīgi. Man tiešām vajag lūgšanas jūsu.

3 weeks already passed since the last entry and so much [again :)] have happened. 3 weeks ago we had a team building week with Jeff, during which we did ropes course and also in all sorts of team bulding games. It was very challenging week, but I was so surprised how much I can learn and God can speak through all the practical stuff we do. + I did giant jump again yesterday. This time, it was easier because I knew what certainly can not do and what kind of thoughts makes everything more difficult. But now the season of ropes course is over, but very highly recommend it for you. Seriously! To be honest, there are things that now seems - how could I do it all, and chicken want to do again, at least try to finish, and hopefully in the good weather not in the rain :) [some pictures up there :)]
Last week was a week of evangelism + fear of the Lord. In general theme was Jesus - the Lord of life. We had Clarina and Kuzaan, from Africa, but now they serve in Tallinn. This was probably the hardest week of all this DTS, both emotionally and spiritually. + First experience with  authority and power that comes from those who walk in prophetic gifts, but it's not  just a simple strength, but that all your heart is shaken. Also this week we serve in Laidze day center and Sabile.
And this week was as a relaxation of the previous week. Raichel and Johanan teached about relationships. Even though I have so many and so different things heard on the relationship, there was something different. We laughed a lot and heard all sorts of ridiculous stories about toilets, and more. And it was nice to see how they together complement each other and teach. Yesterday ended our angels game, and we had a angel party. There we revealed people who were our angels. I was surprised on my. + We were in Vegi. I hade never meet so many people with mental disorders, but after our time together, I fall in love with these kids.
In general, its hard, but I am learning to fight and go forward. And I miss the time when I can just do nothing and think and organize and understand everything that is taught. And next week we will have the week of the mission in Riga [without  internet connection :D] And more and more I see, the practice will not be easy. Therefore, I will be happy if you hold  me & our team in the prayers. And after 2 weeks, we already go to Russia, it seems so crazy, I'm not ready jet. I really need your prayers annd support :)

Depts of His love

[english below]

Laiks skrien nemanāmi ātri. Šodien ir tieši mēnesis kopš esmu Kristus mācekļu skolā. Un lai arī nav viegli vienmēr, es zinu, ka esmu tur kur man ir jābūt, un tas ir pats labākais. Pagājušas divas nedēļas kopš pēdējā ieraksta, un atkal, piedzīvots tik daudz.

Pagājušās nedēļas tēma bija Svētais Gars, kad pie mums viesojās Howards. Un šonedēļ bija identitātes nedēļa, kad pie mums bija Torsteins +bonus lekcijas no Mellijas, kas mācīja kā stāstīt Bībeles stāstus un meklēt dārgumus tajos. Vel paguvām būt vēlreiz pansionātā, šoreiz bija iespēja ne tikai rādīt sagatavoto programmu, bet arī iet pie cilvēkiem, kas bija istabiņās, un dāvinājām arī kādas dāvaniņas viņiem. Patika ļoti šis laiks man. Vel mēs lasijām ābolus un vedām smiltis :D. Un mums sāk veidoties vairāk atbildību skolā. Pagājušajā nedēļā latvieši gatavoja aizlūgšanu laiku par Latviju, TIK īpaši bija. Un ir tik īpaši redzēt, ka tik daudz lietas, ko dzirdu šeit, redzu ka Dievs jau ir daudz ko darījis un atklājis man pašai. Bet Viņam vel TIK daudz kas paredzēts. TIK daudz jauna un izaicinoša šajā laikā, un ritīgi jūtu ka Dievs liek sirdī jaunas slāpes pēc vairāk Viņa un atjauno sapņus un dod TIK daudz. Jauni izaicinājumi, jaunas lietiņas un visādi citādi tā. + pagājšnakt bija ritīgi īpašs laiks lūgšanu naktī! Un vel esmu te iepazinusies ar vienu kaimiņu puiku, ar kuru jau divas dienas esmu pavadījusi kopā savu brīvo laiku šeit. Tas tik interesants stāsts, kā viņš vienkārši uzradās un sāka ar mani runāt, tik mīlīgi :) Nākamnedēļ, ja nekas nemainīsies brauksim pie bērniem uz Veģiem (bērnu nams tur bērniem ar īpašām vajadzībām).

Un tad nu dažas lietiņas par ko tu droši vari lūgt - par praksi Krievijā un visādām tam nepieciešamajām lietiņām (zābaki, atbilstošs apģērbs, mugursoma utt.),tagad sākam procesiņu ar vīzām, lai tur viss labi sanāk + dēļ visām šīm lietiņām, mums vajadzīgas papildus finanses, jo visādi pirms tam neplānoti izdevumi tagad nāk klāt. Šobrīd papildus skolas un prakses maksai nepieciešami aptuveni 5500 eiro. + protams, arī naudiņa praksei un skolai. Arī par attiecībām šeit un komandas vienotību un atvērtām sirdīm, lai Dievs var darīt lielu un dziļu darbu. Un veselību arī. Paldies, tev :)

Time is running so fast. Today is exactly a month since I am in the Discipleship Training school. And although it is not always easy, I know I am there where I should be, and this is the best thing. Two weeks have passed since the last entry, and again experienced so much.

Last week's theme was the Holy Spirit, when we were visited by Howard. And this week was the week of identity when there waas Torstein, and our extra lectures from Melly who taught how to tell stories from the Bible and look at the treasures. We were in a nursing home once again, this time we were able not only to the program, but also go to the people who were in their rooms, and also give small gifts to them.It was special time for me. We also micked the apples and carry the sands for youth center. And last week, Latvians prepared intercession time for Latvia, it was so special. And it is so special to see so many things that I hear, about what I know that God has already done a lot and discovered and taught. But He have so much in store. So many new and challenging things in this time, and really feel that God puts in the heart new hunger for more of Him and renews dreams and gives so much. And last night was so special prayer night! And  I am acquainted with a neighbor boy, with whom I've already spent to days together in my free time here. It's such an interesting story,he just showed up and started to talk to me, so gently :) And next week, if nothing is going to change we wil go to Veģi (orphanage there for children with special needs).

And then some of the things what you can pray for - a practice in Russia and all sorts of the necessary stuff (boots, appropriate clothing, backpack, etc.). Now we begin the process with visa, we need additional finances. Currently, in addition to school fees and practices needed about 5500 euros, of course, money for practice also. Also, the relationship here and the unity in the team and an open heart for what God want to do. And health as well. Thank you :)